Atšķirībā no dažiem zīmoliem (piemēram, Peugeot un Mercedes-Benz), kuru nosaukums ir gandrīz sinonīms dīzeļdzinējiem, Honda ar šāda veida dzinējiem vienmēr ir bijusi “tāla saikne”. Tagad japāņu zīmols plāno atteikties no šiem dzinējiem līdz 2021. gadam un, pēc kalendāra, Civic vajadzētu būt vienam no pēdējiem modeļiem, kas izmantos šāda veida dzinējus.
Saskaroties ar šo nenovēršamo pazušanu, mēs pārbaudījām vienu no “pēdējiem mohikāņiem” Honda klāstā un ievietojām Civic 1.6 i-DTEC aprīkots ar jauno deviņu pakāpju automātisko pārnesumkārbu.
Estētiskā ziņā viens ir skaidrs, Civic nepaliek nepamanīts. Vai tas būtu stilistisko elementu piesātinājums vai “viltota sedana” izskats, visur, kur japāņu modelis iet garām, tas piesaista uzmanību un motivē viedokļus (lai gan ne vienmēr pozitīvus).
Braukt ar dīzeļdzinēju Civic ir kā skatīties senu futbola slavas spēli.
Honda Civic iekšpusē
Iekļūstot Civic, pirmā sajūta ir apjukums. Tas ir saistīts ar uzlabotu ergonomiku, kuras labākie piemēri ir (apmulsušā) ātrumkārbas vadība (izaicinu noskaidrot, kā ieslēgt atpakaļgaitas pārnesumu), kruīza kontroles komandas un pat dažādas ātruma sistēmas izvēlnes. infotainment.
Abonējiet mūsu biļetenu šeit
Runājot par informācijas un izklaidi, lai gan ekrānam ir ļoti pieņemami izmēri, žēl grafikas sliktās kvalitātes, kas papildus tam, ka nav estētiski pievilcīga, joprojām ir mulsinoša orientēties un saprast, prasa ievērojamu laiku, lai pierastu.
Bet, ja estētiski Civic nenoliedz savu japāņu izcelsmi, tas pats notiek arī ar uzbūves kvalitāti, kas tiek pasniegta ļoti labā līmenī. , ne tikai runājot par materiāliem, bet arī par montāžu.
Runājot par telpu, Civic ērti pārvadā četrus pasažierus un joprojām spēj pārvadāt daudz bagāžas. Izceliet to, cik viegli jūs iekāpjat un izkāpjat no automašīnas, neskatoties uz to, ka jumta konstrukcija (īpaši aizmugurējā daļā) ļauj mums paredzēt citu scenāriju.
Bagāžas nodalījums piedāvā 478 l ietilpību.
Pie Honda Civic stūres
Sēžamies pie Civic stūres, mums tiek piedāvāta zema un ērta braukšanas pozīcija, kas mudina izpētīt japāņu modeļa šasijas dinamiskās iespējas. Žēl tikai sliktās aizmugures redzamības (nelīdz spoileris aizmugurējā logā).
Jau kustībā viss, kas saistīts ar Civic, liek mums izvest to uz līkumaina ceļa. No piekares (ar stingru, bet ne neērtu iestatījumu) līdz šasijai, kas iziet cauri tiešai un precīzai stūrēšanai. Es domāju, ne viss, jo 1,6 i-DTEC dzinējs un deviņu pakāpju automātiskā pārnesumkārba dod priekšroku gariem braucieniem pa šoseju.
Tur Civic izmanto dīzeļdzinēja priekšrocības un tam ir zems patēriņš, ap 5,5l/100km atklājot ievērojamu stabilitāti un izbaudot Lane Assist sistēmu, kas patiešām… noskatās, nevis cenšas izvest jūs no kontroles pār automašīnu, un ir labs sabiedrotais, braucot ar lielāku ātrumu pa līkumotām lielceļiem.
Braukt ar dīzeļdzinēju Civic ir kā skatīties senu futbola slavas spēli. Zinām, ka talants ir (šajā gadījumā šasija, stūre un piekare), taču būtībā kaut kā pietrūkst, vai nu futbolistu gadījumā tās ir “kājas”, vai Civic dinamiskajām iespējām piemērots dzinējs un pārnesums.
Vai automašīna ir piemērota man?
Ja vien nenobraucat daudz kilometru gadā, ir grūti attaisnot Civic Diesel ar 120 ZS jaudu un garu deviņu pakāpju automātisko pārnesumkārbu, nevis benzīna versiju ar 1,5 i-VTEC Turbo un sešu manuālo pārnesumkārbu, kas ļauj izbaudiet daudz vairāk Civic dinamisko iespēju.
Nav jau tā, ka dzinēja/kastes kombinācijai pietrūktu kompetences (patiesībā patēriņa ziņā tie piedāvā ļoti labus skaitļus), tomēr, ņemot vērā šasijas dinamiskās iespējas, tie vienmēr sanāk “maz nezinot”.
Labi uzbūvēts, ērts un ietilpīgs Civic ir laba izvēle tiem, kas vēlas C segmenta kompaktu, kas estētiski izceļas no pārējiem (un Civic īpaši izceļas) un dinamiski kompetents.