Šis atzinuma raksts nav paredzēts (un nav...) padziļināts ceļu satiksmes drošības apsvērums. Tas ir uzliesmojums. Autovadītāja uzliesmojums, kurš vairāk nekā 10 gadu laikā ir pieķerts tikai vienu reizi, pārsniedzot ātrumu. Bez manas braukšanas – vienmēr drošas un profilaktiskas – mainoties, jūtu, ka esmu uz sliekšņa virzīties uz augšu «sodu rangā»...
Līdz šodienai es nekad nebaidījos no radara. Tagad man ir. Šobrīd radari parādās visur, un robeža starp ceļu satiksmes drošību un pārbaudēm, kas vērstas uz "laupītiem autobraucējiem", sāk kļūt arvien neskaidrāka. Ir absurdi zemi ātruma ierobežojumi un tieši šajās vietās parasti tiek izvietoti radari. Ir vēl viena problēma ar radaru izvietošanu bez brīdinājuma: tie izraisa neparastu autovadītāju uzvedību.
Kad mēs to vismazāk gaidām, vadītāji pēkšņi samazina ātrumu, jo ir radars. Pilnas bremzes! Kurš var to apturēt. Kurš nevar…
NEPARASTS: kā samazināt ātrumu apvidū... «kā kungs»
Vairāk piemēru. Mēģiniet braukt lejup pa Águas Livres akveduktu ar ātrumu 60 km/h, Markē tuneli ar ātrumu 50 km/h vai A38 (Costa da Caparica-Almada) ar ātrumu 70 km/h… tas nav viegli. Mūsu uzmanība tagad tika sadalīta starp ceļu un spidometru. Nav runa par radaru nepieciešamību uz ceļiem, bet gan par to, kādā veidā tie tiek novietoti. Ja vairumā gadījumu radari novērš negadījumus, atsevišķos gadījumos (kuriem jau esmu bijis liecinieks), tie arī var veicināt to izraisīšanu.Man pietrūkst laika, kad zināju, ka mana atbildīgā braukšana (dažkārt virs likumā noteiktās robežas... jā, kurš gan!) bija pietiekama garantija, ka mājās nesaņemšu sodu. Vairs nav. Tā nav, jo radari ir stratēģiski novietoti vietās, kur ir viegli “nofotografēties” virs noteiktā limita.
SKATĪT ARĪ: 20 gadu laikā automašīnu drošībā ir daudz kas mainījies. Ļoti daudz!
Diemžēl ceļu satiksmes drošības politika mūsu valstī ir veidota galvenokārt vienā nozīmē: valsts kabatas izpratnē. Šķiet, ka kritērijs atšķiras starp efektīvu ceļu satiksmes drošību un tā saukto “naudas sodu medībām”. Labi, ka valsts iestādēm ceļu uzturēšanā bija puse no degsmes, kāda tām ir cīņā pret ātruma pārsniegšanu.
Starp citiem piemēriem, braucot pa IC1 starp Alkaseru un Grândolu, vajadzēja mūs visus samulsināt. Žēl.